Baltā spieķa diena - NEATKARĪBAS SIMBOLS

1978. gada februārī kāda jauna neredzīga dāma bija teikusi: “Es allaž sastopu cilvēkus, kas mani slavē, cildinot to, ka esmu neatkarīga, un drosmīga. Ne visi tomēr saprot, kāda nozīme, sasniedzot šādu stāvokli, manā dzīvē ir bijusi baltajam spieķim.”

Nacionālā  Neredzīgo federācija (ASV), kuras kongress notika 1963. gada jūlijā, aicināja štatu gubernatorus pasludināt katra gada 15. oktobri par Balto spieķa dienu visos 50 štatos.

1964. gadā tika parakstīta ASV Kongresa kopīgā rezolūcija (HR 753), kas ieguva likuma spēku, pilnvarojot ASV prezidentu pasludināt katra gada 15. oktobri par Baltā spieķa (drošības) dienu. Šajā rezolūcijā bija teikts – Senāts un Pārstāvju palāta nolemj ar šo rezolūciju pilnvarot Prezidentu ik gadu izsludināt 15. oktobri par Baltā spieķa dienu un aicināt ASV tautu to atzīmēt ar atbilstošām ceremonijām un aktivitātēm.

Dažas stundas pēc abu Kongresa palātu rezolūcijas pieņemšanas ASV prezidents Lindons Džonsons apliecināja Baltā spieķa simbolisko nozīmi neredzīga cilvēka neatkarībā.

Pirmajā Baltā spieķa dienas izsludināšanas dokumentā prezidents uzteica neredzīgos cilvēkus par arvien pieaugošo vēlmi pēc neatkarības viņu vidū, par pieaugošo vēlēšanos paļauties uz pašu spēkiem, ko neredzīgo cilvēku kustība ir uzskatāmi apliecinājusi. 

Prezidenta proklamēšanas dokumentā teikts:

“Baltais spieķis mūsu sabiedrībā ir kļuvis par neredzīgo cilvēku patstāvīgas pārvietošanās simbolu.

Baltā spieķa lietošana ir veicinājusi laipnu izturēšanos un īpaši gādīgu attieksmi pret neredzīgiem cilvēkiem un gādīgu attieksmi pret viņiem uz mūsu ielām un automaģistrālēm.

Lai mūsu cilvēki vēl vairāk apzinātos baltā spieķa nozīmi, kā arī to, ka automašīnu vadītājiem ar sevišķu rūpību un uzmanību jāizturas pret cilvēkiem, kas ar šo spieķi pārvietojas, ASV Kongress savā apvienotajā (1964. gada 6. oktobrī apstiprinātajā) rezolūcijā ir pilnvarojis ASV prezidentu katra gada 15. oktobri pasludināt par Baltā spieķa dienu.

Tālab, es – ASV prezidents Lindons Džonsons – ar šo pasludinu 1964. gada 15. oktobri par Baltā spieķa (drošības) dienu.”

Ar šiem aizkustinošajiem ievadvārdiem prezidents Džonsons publiskoja proklamēšanas dokumentu, kas bija ilga nopietna un daudzu pūļu vērta Nacionālās Neredzīgo federācijas darba rezultāts, kura mērķis bija panākt ASV neredzīgo cilvēku neatkarības, patstāvības un pašpaļāvības atzīšanu un panākt Baltā spieķa atzīšanu par šīs neatkarības un pašpaļāvības simbolu.

Pirmais valsts likums, kas nosaka neredzīgo cilvēku tiesības ceļot patstāvīgi ar balto spieķi, tika izdots 1930. gadā. Doktors Džeikobs Tenbroks, Nacionālās Neredzīgo federācijas dibinātājs, izstrādāja Baltā spieķa likuma paraugu. Šis parauglikums ar kārtas skaitli Nr. 10, kas kļuva pazīstams kā “Pilsonisko tiesību likums” neredzīgajiem cilvēkiem ar fiziska rakstura invaliditāti un citām saslimšanām, satur pantu, kas paredz 15. oktobri atzīmēt kā Baltā spieķa dienu.

Mūsdienās “Baltā spieķa likums” tādā vai citādā veidā ir iestrādāts katra ASV štata likumdošanā.

Kopš 1963. gada (un pat iepriekš), kad Nacionālā Neredzīgo federācija meklēja veidus, kā panākt Baltā spieķa dienas proklamēšanu, un līdz pat 1978. gadam, kad neredzīgie cilvēki sastapās ar neizpratni, kas attiecas par patieso Baltā spieķa nozīmi, pagāja salīdzinoši tomēr īss laikposms visā neredzīgo cilvēku kustībā. Ja 1963. gadā salīdzinoši mazs skaits neredzīgo cilvēku bija sasnieguši pietiekamu neatkarību, lai vieni paši ceļotu pa ASV ar blīvu satiksmi piesātinātajām automaģistrālēm, tad 1978. gadā tas bija pieaudzis pat simtkārt.

Bija pagājis laiks, kad bija kaut kā neparasti – ieraudzīt neredzīgu cilvēku ar balto spieķi ceļojam neatkarīgi.

Tāpat neparasti bija ieraudzīt neredzīgu cilvēku strādājam kādā birojā vai darbinām iekārtu rūpnīcā. Tādi fakti vēl joprojām nav pārāk izplatīti, bet tas notiek arvien biežāk, un šīs neatkarības simbols ir Baltais spieķis.

Neredzīgi cilvēki spēj ceļot un būt neatkarīgi un līdzvērtīgi sabiedrības locekļi – gluži tāpat kā visi pārējie. Tas tika panākts ar vienkārša rīka – baltā spieķa – palīdzīgu, kas simbolizē karstu vēlēšanos un neapslāpējamu apņemšanos būt brīviem garā – neizdzēšamu tieksmi būt neatkarīgiem. Tā mūsu dzīve ir izmainījusies, un perspektīvas neredzīgiem cilvēkiem ir kļuvušas gaišākas. Tas ir tas būtiskākais Baltā spieķa dienas simbolizētais panākums.

Marc Maurer

tulkoja Pēteris Locāns