LNB informācija

LNB Informācijas dienests "Brailinform" izdod žurnālu "Rosme", kas ir vienīgais preses izdevums Latvijā, kas tiek izdots palielinātā redzīgo un Braila rakstā. "Rosme" iznāk reizi mēnesī, un tajā var iepazīties ar Latvijas Neredzīgo biedrības aktualitātēm, uzzināt par jaunumiem redzes invalīdu dzīvē pasaulē.

«Brailinform»

LNB bezpeļņas organizācijas SIA informācijas dienests «Brailinform» izveidots 1993.gada 16.jūnijā. Tā uzdevums ir organizēt informācijas izplatīšanu par neredzīgo cilvēku dzīves aktualitātēm un problēmām redzīgo un neredzīgo rakstā vai ieskaņojumos, kā arī veikt izdevējdarbību, komercdarbību un informācijas apmaiņu ar ārzemēm.

SIA «Brailinform» ir vadījuši T. Laube, A. Zariņa, V. Zemnieks, D. Liepa, L.Ližbovska, tagad to vada J.Putāne.

LNB žurnāls «Rosme»

LNB izdevums - žurnāls «Rosme» - tiek izdots neredzīgo un redzīgo rakstā.

Ideja par neredzīgo preses ieviešanu Latvijā radās jau 1940.gadā, kad Rīgas Neredzīgo institūtā sāka izdot galda avīzi Braila rakstā «Brīvā Straume». Avīzes izdošanu pārtrauca Otrais pasaules karš.

1945.gadā pēc Rīgas Neredzīgo vidusskolas nodibināšanas atkal nobrieda doma par neredzīgo preses izdevumu. 1947.gadā to īstenoja aktīvākie Neredzīgo vidusskolas audzēkņi, izdodot žurnālu neredzīgo rakstā «Brīvās Domas». Par žurnāla redaktori ievēlēja vienu no skolas aktīvistēm Valentīnu Kravali. Tomēr sava brīvdomīgā satura dēļ žurnāla izdošana drīz vien tika pārtraukta.

50.gadu sākumā tika nodibināta LNB skolēnu, studentu un pedagogu (SSP) pirmorganizācija. Atdzima ideja par sava žurnāla veidošanu. Jaunajam neredzīgo izdevumam pēc organizācijas priekšsēdētāja Aleksandra Svilāna ierosinājuma deva nosaukumu «Rosme». Par tā redaktori atkal tika izraudzīta Valentīna Kravale (vēlāk Gūtmane). Žurnāls «Rosme» Braila rakstā vienā vai divos eksemplāros SSP organizācijā sabiedriskā kārtā tika izdots no 1952.līdz 1957.gadam. Bet 1956.gadā LNB II kongress nolēma žurnālu «Rosme» pārveidot par LNB preses izdevumu. Galvenā redaktora pienākumus uzticēja veikt I grupas redzes invalīdam Anatolijam Gutfricim. Viņš galvenā redaktora pienākumus veica līdz 1962.gadam. Sākumā žurnāls iznāca reizi ceturksnī Braila rakstā 100 eksemplāru lielā metienā. Nedaudz vēlāk tā periodiskums palielinājās līdz sešiem numuriem gadā. Bet jau 1960.gadā «Rosme» iznāca reizi mēnesī.

1962.gadā, kad Anatolijs Gutfricis no redakcijas darba aizgāja, uz dažiem mēnešiem LNB vadība galvenā redaktora pienākumus uzticēja veikt toreizējam Neredzīgo bibliotēkas direktoram Staņislavam Miklašēvičam. Bet 1962.gada beigās par žurnāla «Rosme» galveno redaktoru LNB CV prezidijs apstiprināja Konrādu Sondoru, kurš šajā amatā darbojās līdz 1987.gadam.

Visnozīmīgākais pavērsiens žurnāla kvalitatīvajā un kvantitatīvajā izaugsmē notika 1963.gadā, kad ar LNB CV prezidija lēmumu to sāka izdot arī redzīgo rakstā. Tas deva iespēju papildināt informāciju fotoattēlu un ilustrāciju veidā, kā arī uzlabot žurnāla māksliniecisko noformējumu. Šajos gados strauji pieauga žurnāla tirāža.

Sākumā redakcijā strādāja trīs algoti darbinieki. 1965.gadā to skaits palielinājās līdz pieciem, bet 1979.gadā, kad žurnāls «Rosme» atzīmēja savas pastāvēšanas 25.gadskārtu, tā lappusēs kopskaitā bija publicējušies vairāk nekā 700 ārštata autoru. Žurnāla koptirāža 80.gadu sākumā bija pārsniegusi četru tūkstošu eksemplāru skaitu vienā mēnesī.

Atmodas gadu saimnieciski ekonomiskā krīze skāra ne tikai LNB, bet arī žurnālu «Rosme». No 1993.gada līdzekļu trūkuma dēļ žurnāla periodiskums tika pakāpeniski samazināts, un no 1995.gada (arī pašlaik) žurnāls iznāk 6 reizes gadā. Ievērojami sarucis abonentu skaits. No 1987.gada līdz 1998.gadam vairākkārt mainījušies žurnāla redaktori.

Žurnāls no 2003. gada otrā pusgada iznāk katru mēnesi, kvalitatīvā poligrāfiskā izpildījumā ar krāsainu vāku, 26. lpp. biezs.

2005. gadā redakcijā strādā trīs darbinieki. Galvenā redaktore ir Judīte Putāne.