Rehabilitācija

    Atbilstoši Paraugnoteikumiem, kuri pieņemti Apvienoto Nāciju Ģenerālās Asamblejas 48. sesijā 1993. gada 20. decembrī, ar rehabilitācijas jēdzienu apzīmē procesu, kura mērķis ir dot iespēju invalīdam sasniegt un saglabāt viņa optimālo fiziskās, sensorās, intelektuālās, psihiskās un sociālās funkcionēšanas līmeni, kā arī nodrošināt viņu ar nepieciešamajiem līdzekļiem, kas palīdzētu izmainīt dzīvi, sasniedzot aizvien augstāku neatkarības līmeni. Rehabilitācija ietver sevī sevī palīglīdzekļus, lai izveidotu vai atjaunotu funkcijas vai kompensētu zaudētās, trūkstošās vai arī ierobežotās funkcijas. Tā ietver plašu palīglīdzekļu aktivitāšu klāstu no vairākām nozarēm, un vispārējās rehabilitācijas galvenais uzdevums ir orientēts uz aktivitātēm.

    Katrai valstij ir jāattīsta nacionālās rehabilitācijas programma visu veidu invalīdu grupām. Šādai programmai sevī jāietver visdažādākās aktivitātes, tajā skaitā pamatiemaņu apgūšana, lai uzlabotu vai kompensētu zaudētās funkcijas, invalīdu un viņu ģimeņu konsultēšana, pašnodrošināšanas attīstīšana, tajā skaitā novērtēšana un rekomendēšana.

    Rehabilitācijai ir jābūt pieejamai visiem invalīdiem, kam tā ir nepieciešama, ieskaitot arī smagas invaliditātes invalīdus un cilvēkus ar vairākiem invaliditātes cēloņiem.

    Visa veida rehabilitācijas pakalpojumiem ir jābūt pieejamiem invalīdiem dzīvesvietās. Nepieciešamības gadījumos attiecīgas institūcijas organizē kursus, kuru laikā invalīdi uzturas šajās institūcijās, lai sasniegtu noteiktus apmācības mērķus.  

Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanas kārtību reglamentē sekojoši likumdošanas akti: 
* «Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums» (spēkā ar 2003.gada 1.janvāri); 
* Ministru kabineta noteikumi Nr.291 «Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem» (spēkā ar 2003.gada 7.jūniju);
* Ministru kabineta noteikumi Nr.288 «Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtība» (spēkā ar 2008.gada 24.aprīli);

---

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību  
«Latvijas Neredzīgo biedrības Rehabilitācijas centrs»

Lai veiktu redzes invalīdu rehabilitāciju Latvijā, jau 1980. gadā pie LNB Centrālās valdes darbojās tiflotehnikas sekcija. 1983. gadā CV izveidota Rehabilitācijas daļa, bet 1984. gadā tika izveidoti rehabilitācijas dienesti – MRU un teritoriālajās valdēs rehabilitācijas darbu sāka organizēt un veikt rehabilitācijas inspektori. No 1987. gada (pie Prezidija vai CV) darbojās arī Rehabilitācijas konsultatīvā komisija. 1993. gada 27. janvārī Centrālās valdes prezidijs pieņem lēmumu par Rehabilitācijas centra nodibināšanu, un 1.februārī RC sāka darbu. Pirmā Rehabilitācijas centra vadītāja – Valentīna Gustsone.

2003.gada nogalē kā juridiski patstāvīga institūcija dibināta  bezpeļņas organizācija sabiedrība ar ierobežotu atbildību «Latvijas Neredzīgo biedrības (LNB) Rehabilitācijas centrs (RC)», tā direktors - VALDIS STILVE. 

Kopš 2004.gada nogales darbojas SIA «Latvijas Neredzīgo biedrības (LNB) Rehabilitācijas centrs (RC)», kuras galvenais uzdevums ir organizēt redzes invalīdu sociālo rehabilitāciju un vadīt rehabilitācijas darbu Latvijā. Tas ir vienīgais centrs Latvijā, kas veic redzes invalīdu rehabilitāciju, ņemot vērā tieši šīs invalīdu grupas specifiku un īpašās vajadzības, te strādā pieredzējuši speciālisti. 

No 2004.gada nogales līdz 2009.gada oktobrim SIA LNBRC vadīja SANDRA BRAUNERE, pašreizējā valdes priekšsēdētāja - MĀRA HENELE.

Saskaņā ar 2008.gada 14.janvārī noslēgto līgumu nr. 2008/13 starp LR Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu pārvaldi (direktore: Ruta Celitāne, tālr. 7114600 / fakss 7114611, adrese: Kurbada iela 2, Rīga, LV - 1009) un SIA «Latvijas Neredzīgo biedrības Rehabilitācijas centrs» (valdes priekšsēdētāja: Sandra Braunere, tālr./fakss 7531602, adrese: Pāles ielā 14/14, Rīgā, LV1024), Rehabilitācijas centrs 2009. gadā sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus redzes invalīdiem par valsts budžeta līdzekļiem (t.i., nedz klientam, nedz arī viņa ģimenes ārstam vai acu ārstam, kas dod norīkojumu šo pakalpojumu saņemšanai, par tiem nav jāmaksā).

Rehabilitāciju klientu dzīvesvietās nodrošina RC 11 teritoriālo rehabilitācijas dienas centru sociālie rehabilitētāji visos Latvijas reģionos (adreses skat. sadaļā LNB struktūra). Rehabilitācijas centrs veic arī rehabilitācijas speciālistu darba metodisko vadību, koordinēšanu visā Latvijā, organizē seminārus un kvalifikācijas celšanas kursus, sadarbībā ar ārvalstu partneriem.

RC spēj nodrošināt pieaugušo redzes invalīdu sociālās rehabilitācijas pakalpojumus (orientāciju apkārtnē, pašapkalpošanos, ēdienu gatavošanu, Braila raksta apgūšanu utt.), kā arī, sadarbībā ar arodapmācības iestādēm, profesionālo rehabilitāciju (kvalificētu speciālistu – masieru un klūdziņu pinēju sagatavošanu). Rehabilitācijas centrā neredzīgi un vājredzīgi cilvēki var apgūt pamatiemaņas darbā ar datortehniku, izmantojot Braila raksta displeju, runas sintēzes un palielinošo programmatūru.

Rehabilitācijas centrs darbojas arī kā dienas centrs, kur individuālas konsultācijas var saņemt jebkurš republikā dzīvojošs cilvēks, kam ir redzes problēmas.

2009. gadā redzes invalīds var saņemt šādus atsevišķus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus vai pakalpojumu kompleksu:

• psiholoģiskās adaptācijas treniņi;
• orientēšanās un pārvietošanās iemaņu apguve;
• pašaprūpes iemaņu apguve;
• Braila raksta apguve;
• tiflotehnikas lietošanas apmācība;
• specializēto datortehnoloģiju un komunikācijas tehnoloģiju lietošanas apmācību;
  
• fiziskā un intelektuālā darba pamatprasmju apguvi;
  
• saskarsmes un radošās pašizteiksmes iemaņu pilnveidi;
  
• pielāgoto sporta aktivitāšu apguvi;
  
• konsultācijas un palīdzību klienta sociālo problēmu risināšanā.
   

Tiek piedāvāti divu veidu pakalpojumi:

1. Personas patstāvīgās funkcionēšanas iemaņu apguve dzīvesvietā - institūcijā (bez diennakts uzturēšanās) un/ vai dzīvesvietā: vidēji 50 stundu apjomā vienam klientam;

2. Personas patstāvīgās funkcionēšanas iemaņu apguve institūcijā (ar diennakts uzturēšanos): vidēji 400 stundu apjomā vienam klientam - šajā laikā klientam tiek nodrošināta iespēja dzīvot labiekārtotā RC dienesta viesnīcā un ēdināšana (3 reizes dienā), uzturēšanās laikā RC pieejama rehabilitācijas procesam vajadzīgā tiflotehnika (magnetolas, Braila raksta iekārtas, datortehnika u.c.). Nodarbības notiek 5 dienas nedēļā, no 9.00 līdz 16.00 (vai 18.00). Tiek nodrošināta iespēja saņemt informāciju par citu pakalpojumu sniedzēju pakalpojumiem, ja kāda pakalpojuma sniegšana neietilpst RC kompetencē vai neatbilst tā tehniskajām iespējām.

Lai redzes invalīds saņemtu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, jāiesniedz sekojoši dokumenti:

• invalīda apliecības kopija (uzrādot oriģinālu);
• iesniegums (var rakstīt Rehabilitācijas centrā);
• primārā veselības aprūpes (ģimenes) ārsta vai oftalmologa izsniegta izziņa nr. 027/u, kura adresēta Rehabilitācijas centram, kurā ir norādīts attiecīgā funkcionālā traucējuma veids (redzes invaliditāte) un atzinums, ka cilvēkam nepieciešama sociālā rehabilitācija SIA LNB Rehabilitācijas centrā - gadījumā, ja invalīda apliecību izdevis cits VDEĀK, nevis 9.VDEĀK.

SOCIĀLĀ REHABILITĀCIJA

    Sociālās rehabilitācijas kursos pēc individuālām programmām, atbilstoši katra cilvēka spējām un vajadzībām, tiek apgūtas ikdienā nepieciešamās iemaņas – mobilitāte un orientācija apkārtējā vidē, mājturība (pašapkalpošanās, ēdienu gatavošana, mājsaimniecības darbi), Braila raksts, veselības ābece.

    Sociālās rehabilitācijas kursu laikā interesentiem fakultatīvās nodarbībās tiek dota iespēja arī iepazīties ar pamatiemaņām pītu priekšmetu izgatavošanā, tā daudziem redzes invalīdiem radot interesei par šīs profesijas apguvi nākotnē un arī palīdzot jau laicīgi noteikt viņu piemērotību vai neatbilstību šim arodam.

    Pavisam gadā vidēji SIA LNB Rehabilitācijas centrā sociālās rehabilitācijas kursu pēc individuāli adaptētām programmām apgūst apmēram 20 redzes invalīdi, kopš RC darbības uzsākšanas sociālās rehabilitācijas programmu  pilnībā apguvuši vairāk nekā 300 cilvēku.

     Ikviena cilvēka jebkāda darbošanās ir saistīta ar orientēšanos apkārtējā vidē. Neredzīgajam tā ir viena no dzīves svarīgākajām problēmām, jo prasme orientēties un būt mobilam ir arī viens no nosacījumiem zaudētās redzes kompensēšanai.



Attēlā: notiek nodarbība orientācijā apkārtējā vidē.

    Braila raksts ieņem vienu no galvenajām vietām rehabilitācijas pasākumu kompleksā. Punktraksta sistēma bija, ir un paliek neaizstājams visas pasaules neredzīgo cilvēku sazināšanās līdzeklis. Apgūstot Braila rakstu, redzes invalīdi gūst iespēju aktīvi darboties sadzīves, mācību, kultūras, zinātnes, kā arī datortehnikas un citās jomās.



Attēlā: tā raksta Braila rakstu ar tāfeli un grifeli.

    Viena no sociālās rehabilitācijas sastāvdaļām ir mājturība, kas palīdz redzes invalīdam kļūt patstāvīgam sadzīvē pašapkalpošanās jomā un veicina viņa integrēšanos sabiedrībā.

   Mājturības mācību programmā ietilpst:

• pašapkalpošanās,

• ēdienu gatavošana,

• mājsaimniecības darbi.



Attēlā: nodarbība Rehabilitācijas centra mācību virtuvē

    Redzes invalīdam būtiski svarīgas ir arī pamatzināšanas par veselības saglabāšanu un fizisko spēju sistemātisku pilnveidošanu, kas kā sastāvdaļa iekļautas apmācību programmā. Šo nodarbību kompleksā ietilpst teorētiskas un praktiskas nodarbības, kuras sekmē fizisko spēju saglabāšanu, pilnveidošanu, stājas izkopšanu u.tml. Nodarbībās redzes invalīdi apgūst dažādus vingrinājumu kompleksus, kurus, vadoties no katra cilvēka nodarbošanās veida, sēdoša vai stāvoša darba, nepieciešams pielietot ikdienā.



Attēlā: RC veselības kabinetā var regulāri trenēties, lai uzlabotu savas fiziskās spējas

 

PROFESIONĀLĀ REHABILITĀCIJA

    Otrs svarīgs Rehabilitācijas centra darbības virziens ir profesionālās apmācības organizēšana redzes invalīdiem piemērotās profesijās. Profesionālai apmācībai līdzekļus konkursa kārtībā piešķīra Valsts nodarbinātības aģentūra, taču diemžēl jau vairāk nekā 4 gadus profesionālā rehabilitācija, kas būtu īpaši piemērota cilvēkiem ar redzes traucējumiem, netiek īstenota.

    Viena no profesijām, kurā kopš  1994. gada tikuši sagatavoti neredzīgi cilvēki, ir masiera profesija,  sadarbībā ar Fizikālās medicīnas un kosmetoloģijas centru sagatavots 61 masieris.

    Šobrīd masiera profesijas apguvei nepieciešama iepriekš iegūta medicīniskā izglītība.

   Otra profesija, kurā, sadarbībā Rīgas Būvamatniecības vidusskolu, tiek sagatavoti neredzīgi cilvēki, ir pītu priekšmetu izgatavošana. Kopš 1996. gada pinēju kursus beidzis 61 redzes invalīds, 10 no viņiem pēc prakses laika jau kļuvuši par amata meistariem un 37 ieguvuši zeļļa nosaukumu.



Attēlā: neredzīgo amatnieku gatavotie pinumi

Pēc kursu beigšanas gan pinējiem, gan masieriem notiek eksāmeni, eksaminācijas komisijas darbā piedalās augsti kvalificēti speciālisti un neatkarīgi eksperti.

 Masieri

    Apmācības masiera profesijai veica LR Labklājības ministrijas Medicīnas profesionālās izglītības centra speciālisti saskaņā ar Latvijas Medicīnas asociācijas apstiprināto programmu.



Attēlā: nodarbību anatomijā klausās topošie masieri

    Mācību cikls masieru profesijas apgūšanai ilga 9 mēnešus. Mācību programmā iekļauti:

    1.  Specialitātes nodrošinājuma bloks (anatomija, fizioloģija un iekšķīgās slimības, neiroloģija, ķirurģija, dermatoloģija, ginekoloģija, bērnu slimības, infekciju slimības, ausu, kakla, deguna slimības, neatliekamā palīdzība, fizioterapija, rehabilitācija, saskarsmes psiholoģija un mazais biznesa kurss);
2. Specialitātes bloks (masāža un segmentu masāža); 
3. Individuālais darbs;
4. Eksāmeni (ieskaites teorijā un praksē).

    Teorētiskās nodarbības notikušas LNB RC mācību klasē, bet praktiskajās nodarbībās kursanti dalīti grupās pa 4 cilvēkiem, un viņu nodarbības organizētas dažādās slimnīcās.

Pinēji

    Apmācības šajā profesijā veic pēc Latvijas Amatniecības kameras speciālistu sastādītas programmas, kurā ietilpst tādas tēmas kā  pinēju darba tehnika un materiāli, uzņēmējdarbības pamati (mārketings, grāmatvedība, uzņēmējdarbība), psiholoģija. Notiek praktiskās nodarbības, kvalifikācijas eksāmens.

    Apmācību ilgums pinējiem parasti ir 6 mēneši.



Attēlā: pinēju kursu dalībniece Igeta ar saviem diplomdarbiem

    RC rīcībā esošās mācību klases, darbnīcas, dienesta viesnīca ļauj nodrošināt kursantu specifiskajām vajadzībām atbilstošus mācību un dzīves apstākļus, sniegt tiem nepieciešamos pakalpojumus - telpas ir apgādātas ar palielināmām ierīcēm, magnetolām, individuālā apgaismojuma ierīcēm, Braila raksta rakstāmmašīnām un piederumiem. Centrs nodrošina kursantus ar mācību materiāliem viņiem vajadzīgajā formātā, kā arī ar nepieciešamajām palīgierīcēm mācību procesa sekmīgai apgūšanai. Ja kursantiem ir vēlēšanās, piedāvājam iespēju iepazīties arī ar RC rīcībā esošajām datortehnoloģijām un tās izmantot.

    Kursu gaitā iegūtās zināšanas un praktiskā darba pieredze, arī jaunapgūtās patstāvīgās dzīves iemaņas ļauj daudziem kursu beidzējiem veiksmīgi atrast darbu jaunajā profesijā savā dzīves vietā, sekmīgi darbojas saikne starp jaunajiem amatniekiem un masieriem un viņu darbaudzinātājiem. Lai sekmētu kursantu darbā iekārtošanos pēc kursu beigšanas, RC sniedz informāciju sabiedrībai, arī ar savu teritoriālo dienas centru sociālo rehabilitētāju starpniecību, visā valsts teritorijā. Šo teritoriālo dienas centru speciālisti arī palīdz apzināt potenciālos kursantus nākamajam mācību ciklam.

Datorspeciālisti