Atbilstoši Paraugnoteikumiem, kuri pieņemti Apvienoto Nāciju Ģenerālās
Asamblejas 48. sesijā 1993. gada 20. decembrī, ar rehabilitācijas jēdzienu
apzīmē procesu, kura mērķis ir dot iespēju invalīdam sasniegt un saglabāt viņa
optimālo fiziskās, sensorās, intelektuālās, psihiskās un sociālās funkcionēšanas
līmeni, kā arī nodrošināt viņu ar nepieciešamajiem līdzekļiem, kas palīdzētu
izmainīt dzīvi, sasniedzot aizvien augstāku neatkarības līmeni. Rehabilitācija
ietver sevī sevī palīglīdzekļus, lai izveidotu vai atjaunotu funkcijas vai
kompensētu zaudētās, trūkstošās vai arī ierobežotās funkcijas. Tā ietver plašu
palīglīdzekļu aktivitāšu klāstu no vairākām nozarēm, un vispārējās
rehabilitācijas galvenais uzdevums ir orientēts uz aktivitātēm.
Katrai valstij ir jāattīsta nacionālās rehabilitācijas programma visu veidu invalīdu
grupām. Šādai programmai sevī jāietver visdažādākās aktivitātes, tajā skaitā
pamatiemaņu apgūšana, lai uzlabotu vai kompensētu zaudētās funkcijas, invalīdu un
viņu ģimeņu konsultēšana, pašnodrošināšanas attīstīšana, tajā skaitā
novērtēšana un rekomendēšana.
Rehabilitācijai ir jābūt pieejamai visiem invalīdiem, kam tā ir nepieciešama,
ieskaitot arī smagas invaliditātes invalīdus un cilvēkus ar vairākiem invaliditātes
cēloņiem.
Visa
veida rehabilitācijas pakalpojumiem ir jābūt pieejamiem invalīdiem dzīvesvietās.
Nepieciešamības gadījumos attiecīgas institūcijas organizē kursus, kuru laikā
invalīdi uzturas šajās institūcijās, lai sasniegtu noteiktus apmācības
mērķus.
Sociālās rehabilitācijas
pakalpojumu saņemšanas kārtību reglamentē sekojoši likumdošanas
akti:
* «Sociālo pakalpojumu un
sociālās palīdzības likums» (spēkā ar 2003.gada 1.janvāri);
* Ministru kabineta noteikumi Nr.291 «Prasības
sociālo pakalpojumu sniedzējiem» (spēkā ar 2003.gada 7.jūniju);
* Ministru kabineta noteikumi Nr.288 «Sociālo
pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtība» (spēkā
ar 2008.gada 24.aprīli);
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
«Latvijas
Neredzīgo biedrības Rehabilitācijas centrs»
Lai veiktu
redzes invalīdu rehabilitāciju Latvijā, jau 1980. gadā pie LNB Centrālās
valdes darbojās tiflotehnikas sekcija. 1983. gadā CV izveidota Rehabilitācijas
daļa, bet 1984. gadā tika izveidoti rehabilitācijas dienesti MRU un
teritoriālajās valdēs rehabilitācijas darbu sāka organizēt un veikt
rehabilitācijas inspektori. No 1987. gada (pie Prezidija vai CV) darbojās arī
Rehabilitācijas konsultatīvā komisija. 1993. gada 27. janvārī Centrālās
valdes prezidijs pieņem lēmumu par Rehabilitācijas centra nodibināšanu,
un 1.februārī RC sāka darbu. Pirmā Rehabilitācijas centra vadītāja
Valentīna Gustsone.
2003.gada
nogalē kā juridiski patstāvīga institūcija dibināta
bezpeļņas
organizācija sabiedrība ar ierobežotu atbildību «Latvijas Neredzīgo biedrības
(LNB)
Rehabilitācijas centrs (RC)»,
tā direktors - VALDIS STILVE.
Kopš
2004.gada nogales darbojas
SIA «Latvijas Neredzīgo biedrības
(LNB)
Rehabilitācijas centrs (RC)»,
kuras galvenais uzdevums ir organizēt redzes invalīdu sociālo rehabilitāciju un vadīt
rehabilitācijas darbu Latvijā. Tas ir vienīgais centrs
Latvijā, kas veic redzes invalīdu rehabilitāciju, ņemot vērā tieši šīs invalīdu
grupas specifiku un īpašās vajadzības, te strādā pieredzējuši speciālisti.
No
2004.gada nogales līdz 2009.gada oktobrim SIA LNBRC vadīja SANDRA BRAUNERE,
pašreizējā valdes priekšsēdētāja - MĀRA HENELE.
Saskaņā ar 2008.gada
14.janvārī noslēgto līgumu nr. 2008/13 starp
LR
Labklājības ministrijas Sociālo
pakalpojumu pārvaldi (direktore: Ruta Celitāne, tālr. 7114600 / fakss
7114611, adrese: Kurbada iela 2, Rīga, LV - 1009) un SIA «Latvijas
Neredzīgo biedrības Rehabilitācijas centrs» (valdes priekšsēdētāja:
Sandra Braunere,
tālr./fakss 7531602, adrese: Pāles ielā 14/14, Rīgā, LV1024),
Rehabilitācijas centrs 2009. gadā sniedz sociālās rehabilitācijas
pakalpojumus redzes invalīdiem
par
valsts budžeta līdzekļiem (t.i.,
nedz klientam, nedz arī viņa ģimenes ārstam vai acu ārstam,
kas dod norīkojumu šo pakalpojumu saņemšanai, par tiem nav jāmaksā).
Rehabilitāciju klientu dzīvesvietās nodrošina RC 11 teritoriālo rehabilitācijas
dienas centru sociālie rehabilitētāji
visos Latvijas reģionos (adreses skat. sadaļā
LNB
struktūra). Rehabilitācijas centrs veic arī
rehabilitācijas speciālistu darba metodisko vadību, koordinēšanu visā Latvijā,
organizē seminārus un kvalifikācijas celšanas kursus, sadarbībā ar ārvalstu
partneriem.
RC
spēj nodrošināt pieaugušo redzes invalīdu sociālās rehabilitācijas
pakalpojumus (orientāciju
apkārtnē, pašapkalpošanos, ēdienu gatavošanu, Braila raksta apgūšanu
utt.), kā
arī, sadarbībā ar arodapmācības iestādēm, profesionālo rehabilitāciju (kvalificētu speciālistu masieru un klūdziņu
pinēju sagatavošanu). Rehabilitācijas centrā neredzīgi un vājredzīgi cilvēki var
apgūt pamatiemaņas darbā ar datortehniku, izmantojot Braila raksta displeju,
runas sintēzes un palielinošo programmatūru.
Rehabilitācijas centrs darbojas arī kā dienas centrs, kur individuālas konsultācijas
var saņemt jebkurš republikā dzīvojošs cilvēks, kam ir redzes problēmas.
2009.
gadā redzes invalīds var saņemt šādus atsevišķus sociālās rehabilitācijas
pakalpojumus vai pakalpojumu kompleksu:
psiholoģiskās adaptācijas treniņi;
orientēšanās un pārvietošanās iemaņu
apguve;
pašaprūpes iemaņu apguve;
Braila raksta apguve;
tiflotehnikas lietošanas apmācība;
specializēto datortehnoloģiju un komunikācijas
tehnoloģiju lietošanas apmācību;
fiziskā un intelektuālā darba pamatprasmju apguvi;
saskarsmes un radošās pašizteiksmes iemaņu pilnveidi;
pielāgoto sporta aktivitāšu apguvi;
konsultācijas un palīdzību klienta sociālo problēmu risināšanā.
Tiek piedāvāti divu v
eidu
pakalpojumi:
1.
Personas patstāvīgās funkcionēšanas iemaņu apguve dzīvesvietā - institūcijā
(bez diennakts uzturēšanās) un/ vai dzīvesvietā: vidēji
50
stundu
apjomā vienam klientam;
2.
Personas patstāvīgās
funkcionēšanas iemaņu apguve institūcijā (ar diennakts uzturēšanos):
vidēji
400
stundu apjomā vienam
klientam
- šajā laikā klientam tiek nodrošināta iespēja dzīvot labiekārtotā RC
dienesta viesnīcā un ēdināšana (3 reizes dienā), uzturēšanās laikā
RC pieejama rehabilitācijas procesam vajadzīgā tiflotehnika (magnetolas,
Braila raksta iekārtas, datortehnika u.c.). Nodarbības notiek 5 dienas nedēļā,
no 9.00 līdz 16.00 (vai 18.00). Tiek nodrošināta iespēja saņemt informāciju
par citu pakalpojumu sniedzēju pakalpojumiem, ja kāda pakalpojuma sniegšana
neietilpst RC
kompetencē
vai neatbilst tā tehniskajām iespējām.
Lai redzes
invalīds saņemtu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, jāiesniedz sekojoši
dokumenti:
- invalīda apliecības kopija
(uzrādot oriģinālu);
-
iesniegums (var rakstīt Rehabilitācijas
centrā);
- primārā veselības aprūpes
(ģimenes) ārsta vai oftalmologa izsniegta izziņa nr. 027/u, kura adresēta
Rehabilitācijas centram, kurā ir norādīts attiecīgā funkcionālā
traucējuma veids (redzes invaliditāte) un atzinums, ka cilvēkam
nepieciešama sociālā rehabilitācija SIA LNB Rehabilitācijas centrā -
gadījumā, ja invalīda apliecību izdevis cits VDEĀK, nevis 9.VDEĀK.
SOCIĀLĀ
REHABILITĀCIJA
Sociālās rehabilitācijas kursos pēc individuālām programmām, atbilstoši katra
cilvēka spējām un vajadzībām, tiek apgūtas ikdienā nepieciešamās iemaņas
mobilitāte un orientācija apkārtējā vidē, mājturība (pašapkalpošanās, ēdienu
gatavošana, mājsaimniecības darbi), Braila raksts, veselības ābece.
Sociālās rehabilitācijas kursu laikā interesentiem fakultatīvās nodarbībās tiek
dota iespēja arī iepazīties ar pamatiemaņām pītu priekšmetu izgatavošanā, tā
daudziem redzes invalīdiem radot interesei par šīs profesijas apguvi nākotnē un arī
palīdzot jau laicīgi noteikt viņu piemērotību vai neatbilstību šim arodam.
Pavisam gadā vidēji SIA LNB Rehabilitācijas centrā sociālās rehabilitācijas kursu
pēc individuāli adaptētām programmām apgūst apmēram 20 redzes invalīdi, kopš RC darbības
uzsākšanas sociālās rehabilitācijas programmu pilnībā apguvuši vairāk
nekā 300 cilvēku.
Ikviena cilvēka jebkāda darbošanās ir saistīta ar
orientēšanos
apkārtējā vidē. Neredzīgajam tā ir viena no
dzīves svarīgākajām problēmām, jo prasme orientēties un būt mobilam ir arī viens
no nosacījumiem zaudētās redzes kompensēšanai.

Attēlā: notiek
nodarbība orientācijā apkārtējā vidē.
Braila raksts
ieņem
vienu no galvenajām vietām rehabilitācijas pasākumu kompleksā. Punktraksta sistēma
bija, ir un paliek neaizstājams visas pasaules neredzīgo cilvēku sazināšanās
līdzeklis. Apgūstot Braila rakstu, redzes invalīdi gūst iespēju aktīvi darboties
sadzīves, mācību, kultūras, zinātnes, kā arī datortehnikas un citās jomās.

Attēlā: tā
raksta Braila rakstu ar tāfeli un grifeli.
Viena no sociālās rehabilitācijas sastāvdaļām ir
mājturība, kas palīdz redzes
invalīdam kļūt patstāvīgam sadzīvē pašapkalpošanās jomā un veicina viņa
integrēšanos sabiedrībā.
Mājturības mācību programmā ietilpst:
-
pašapkalpošanās,
-
ēdienu gatavošana,
-
mājsaimniecības
darbi.

Attēlā:
nodarbība Rehabilitācijas centra mācību virtuvē
Redzes invalīdam būtiski svarīgas ir arī pamatzināšanas
par veselības saglabāšanu un fizisko spēju
sistemātisku pilnveidošanu, kas kā sastāvdaļa iekļautas apmācību programmā. Šo
nodarbību kompleksā ietilpst teorētiskas un praktiskas nodarbības, kuras sekmē
fizisko spēju saglabāšanu, pilnveidošanu, stājas izkopšanu u.tml. Nodarbībās
redzes invalīdi apgūst dažādus vingrinājumu kompleksus, kurus, vadoties no katra
cilvēka nodarbošanās veida, sēdoša vai stāvoša darba, nepieciešams pielietot
ikdienā.

Attēlā: RC veselības kabinetā var
regulāri trenēties, lai uzlabotu savas fiziskās spējas
PROFESIONĀLĀ
REHABILITĀCIJA
Otrs
svarīgs Rehabilitācijas centra darbības virziens ir profesionālās apmācības
organizēšana redzes invalīdiem piemērotās profesijās. Profesionālai apmācībai
līdzekļus konkursa kārtībā piešķīra Valsts nodarbinātības aģentūra, taču
diemžēl jau vairāk nekā 4 gadus profesionālā rehabilitācija, kas būtu īpaši
piemērota cilvēkiem ar redzes traucējumiem, netiek īstenota.
Viena
no profesijām, kurā kopš 1994. gada tikuši sagatavoti neredzīgi cilvēki, ir
masiera profesija, sadarbībā ar Fizikālās medicīnas
un kosmetoloģijas centru sagatavots 61 masieris.
Šobrīd masiera profesijas
apguvei nepieciešama iepriekš iegūta medicīniskā izglītība.
Otra
profesija, kurā, sadarbībā Rīgas Būvamatniecības vidusskolu, tiek sagatavoti
neredzīgi cilvēki, ir pītu priekšmetu izgatavošana. Kopš 1996.
gada pinēju kursus beidzis 61 redzes invalīds, 10 no viņiem pēc prakses laika jau
kļuvuši par amata meistariem un 37 ieguvuši zeļļa nosaukumu.

Attēlā:
neredzīgo amatnieku gatavotie pinumi
Pēc kursu beigšanas
gan pinējiem, gan masieriem notiek eksāmeni, eksaminācijas komisijas darbā piedalās
augsti kvalificēti speciālisti un neatkarīgi eksperti.
Masieri
Apmācības masiera profesijai veica LR Labklājības ministrijas Medicīnas
profesionālās izglītības centra speciālisti saskaņā ar Latvijas Medicīnas
asociācijas apstiprināto programmu.

Attēlā: nodarbību anatomijā klausās
topošie masieri
Mācību cikls masieru profesijas apgūšanai ilga 9 mēnešus. Mācību programmā
iekļauti:
1. Specialitātes nodrošinājuma bloks (anatomija,
fizioloģija un iekšķīgās slimības, neiroloģija, ķirurģija, dermatoloģija,
ginekoloģija, bērnu slimības, infekciju slimības, ausu, kakla, deguna slimības,
neatliekamā palīdzība, fizioterapija, rehabilitācija, saskarsmes psiholoģija un
mazais biznesa kurss);
2. Specialitātes bloks
(masāža un segmentu masāža);
3.
Individuālais darbs;
4.
Eksāmeni (ieskaites teorijā un praksē).
Teorētiskās nodarbības notikušas LNB RC mācību klasē, bet praktiskajās nodarbībās
kursanti dalīti grupās pa 4 cilvēkiem, un viņu nodarbības organizētas dažādās
slimnīcās.
Pinēji
Apmācības šajā profesijā veic pēc Latvijas Amatniecības kameras speciālistu
sastādītas programmas, kurā ietilpst tādas tēmas kā pinēju darba tehnika un
materiāli, uzņēmējdarbības pamati (mārketings, grāmatvedība, uzņēmējdarbība),
psiholoģija. Notiek praktiskās nodarbības, kvalifikācijas eksāmens.
Apmācību ilgums pinējiem parasti ir 6 mēneši.

Attēlā: pinēju
kursu dalībniece Igeta ar saviem diplomdarbiem
RC
rīcībā esošās mācību klases, darbnīcas, dienesta viesnīca ļauj nodrošināt
kursantu specifiskajām vajadzībām atbilstošus mācību un dzīves apstākļus, sniegt
tiem nepieciešamos pakalpojumus - telpas ir apgādātas ar palielināmām ierīcēm,
magnetolām, individuālā apgaismojuma ierīcēm, Braila raksta rakstāmmašīnām un
piederumiem. Centrs nodrošina kursantus ar mācību materiāliem viņiem vajadzīgajā
formātā, kā arī ar nepieciešamajām palīgierīcēm mācību procesa sekmīgai
apgūšanai. Ja kursantiem ir vēlēšanās, piedāvājam iespēju iepazīties arī ar RC
rīcībā esošajām datortehnoloģijām un tās izmantot.
Kursu
gaitā iegūtās zināšanas un praktiskā darba pieredze, arī jaunapgūtās
patstāvīgās dzīves iemaņas ļauj daudziem kursu beidzējiem veiksmīgi atrast darbu
jaunajā profesijā savā dzīves vietā, sekmīgi darbojas saikne starp jaunajiem
amatniekiem un masieriem un viņu darbaudzinātājiem. Lai sekmētu kursantu darbā
iekārtošanos pēc kursu beigšanas, RC sniedz informāciju sabiedrībai, arī ar
savu teritoriālo dienas centru sociālo rehabilitētāju starpniecību, visā valsts teritorijā. Šo
teritoriālo dienas centru speciālisti arī palīdz apzināt potenciālos kursantus
nākamajam mācību ciklam.
Datorspeciālisti