LATVIJAS NEREDZĪGO BIEDRĪBAS
|
|
|
|
REHABILITĀCIJA
PAR MUMS
KONTAKTI
JAUNUMI
NODERĪGI
ATBALSTĪTĀJI
VAKANCES
IEPIRKUMI
LV
RU EN
|
Rehabilitācija
Informācija
par rehabilitācijas iespējām cilvēkiem ar redzes invaliditāti SIA Latvijas Neredzīgo biedrības
Rehabilitācijas centrs galvenais uzdevums ir sniegt personām ar redzes
traucējumiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus. Saskaņā ar Sociālo
pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteikto, sociālās rehabilitācijas pakalpojums
pasākumu kopums, kas vērsts uz sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai
uzlabošanu, lai nodrošinātu sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos
sabiedrībā, un ietver sevī pakalpojumus personas dzīvesvietā un sociālās
aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai dzīvesvietā vai sociālās
aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.SIA LNB Rehabilitācijas centrs piedāvā valsts apmaksātus sociālās
rehabilitācijas pakalpojumus cilvēkiem ar redzes invaliditāti cilvēkiem ar
smagiem redzes traucējumiem. Lai īstenotu sociālās
rehabilitācijas pakalpojumus, LNB RC ir izstrādātas sociālās rehabilitācijas
programmas personām ar redzes traucējumiem. Pirmo rehabilitācijas programmu LNB
RC speciālisti izstrādāja 1999.gada 10.novembrī, pamatojoties uz savu
ilggadējo darba pieredzi, Volokolamskas Darba spēju atjaunošanas skolas
(Krievija), Theofaan centra (Nīderlande),
Karaliskā Valsts neredzīgo institūta, Birmingemas Universitātes (Lielbritānija),
Mineapoles Neredzīgo savienības (ASV), Marburgas
Neredzīgo institūta (Vācija), Arlas Neredzīgo
institūta (Somija) u.c. redzes invalīdu rehabilitācijas un izglītības iestāžu
materiāliem, literatūru un apmācību. Šī programma tika papildināta un uzlabota
2005.gada janvārī. 2009.gadā LNB RC speciālisti,
Latvijas Neredzīgo biedrības biedri, kā arī citi pieaicinātie speciālisti
izstrādāja padziļinātu sociālās rehabilitācijas programmu personām ar redzes
traucējumiem Eiropas Sociālā fonda un Latvijas valsts finansētā projekta
Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstība personām ar redzes
traucējumiem Latvijā, Nr.1DP/1.4.1.2.2./09/IPIA/NVA/002 ietvaros. Latvijas
Neredzīgo biedrība, realizējot šo projektu no 2009.gada līdz 2013.gadam visā
Latvijas teritorijā, aprobēja izstrādāto programmu, iesaistot sociālās
rehabilitācijas procesā 1100 personas ar redzes traucējumiem. Sociālās rehabilitācijas programmas
uzdevums ir sniegt rehabilitējamai personai zināšanas un iemaņas personības
attīstībā, dodot iespēju pilnvērtīgi iekļauties sociālajā un kultūras
sistēmā. Saskaņā ar pētījumiem psiholoģijā personības vajadzības sevī ietver
vajadzības pēc uztura, apģērba, mājokļa, veselības, izglītības, drošības,
ģimenes, draudzības, grupas atbalsta, mīlestības, komunikācijas, sociālā
statusa, atzinības, cieņas, ietekmes, panākumiem darbā un privātajā dzīvē,
labklājības, personīgā potenciāla īstenošanas un pašattīstības. Tādēļ
programmas paredz personu ar redzes traucējumiem un sabiedrības kopumā labāku
informētību par iespējām uzlabot cilvēku ar invaliditāti dzīves kvalitāti,
motivēšanu patstāvīgākai dzīvei, jaunas izglītības un darba iespēju
veicināšanu, cilvēku ar invaliditāti iekļaušanos sabiedrībā. Apvienojot augstāk minētās
programmas un tās strukturējot,
ir radītas jaunas sociālās
rehabilitācijas programmas, kas dod indivīdam iespēju apgūt zināšanas un
prasmes, lai apmierinātu ne tikai pamatvajadzības, bet motivētu uzlabot savas
dzīves kvalitāti, attīstīt individuālās dotības, pilnveidot sevi, lai spētu
pilnvērtīgi dzīvot noteiktā vidē. Sociālā rehabilitācija skar ļoti
daudzas dzīves jomas, pēc rehabilitācijas saņemšanas, cilvēks kļūst
neatkarīgāks, var labāk realizēt sevi mācībās vai darbā, radoši izpausties,
iemācās veikt daudzas ikdienā ļoti aktuālas lietas orientēties, iepirkties
utt. Tieši tāpēc rehabilitācijas procesā izšķiroša loma ir tās saturam
rehabilitācijas programmām, pēc kurām cilvēks mācās. Mūsu speciālisti ir
pārstrādājuši un pilnveidojuši vecas programmas, un ar prieku piedāvā jaunas.
Jaunas programmas ir elastīgākas, vairāk orientētas uz cilvēka individuāliem
resursiem un to izmantošanu rehabilitācijas procesā. Pavisam darbojas piecas sociālās
rehabilitācijas programmas: - Novērtēšanas un motivācijas
programma, - Sociālās funkcionēšanas pamatprasmju
apguves programma, - Sociālo prasmju pilnveidošanas
programma, - Sociālās integrācijas programma,
- Sociālās funkcionēšanas
pamatprasmju apguve lauku vidē. Šīs programmas pēc savas būtības ir
kā kāpnes. Cilvēks uzsāk savu gājienu un apmācības gaitā kāpj arvien augstāk.
Tās dod cilvēkam iespēju apgūt zināšanas un prasmes, lai apmierinātu ne tikai
pamatvajadzības, bet motivētu uzlabot savas dzīves kvalitāti, attīstīt
individuālās dotības, pilnveidot sevi, lai spētu pilnvērtīgi dzīvot noteiktā
vidē. Katra programma sastāv no vairākiem
moduļiem un apakšmoduļiem. Šajās programmās
apmācības moduļu nosaukumi var būt līdzīgi, bet atšķiras apmācību tēmas,
sarežģītības pakāpe un apmācības procesa mērķi, piemēram, pirmreizējie
klienti, uzsākot rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanu, iesaistās
Motivācijas un novērtēšanas programmā, kuras laikā speciālistiem ir iespēja
praksē izvērtēt, kādas prasmes un zināšanas cilvēkam trūkst, kas traucē
patstāvīgi un bez citu uzraudzības un atbalsta veikt ikdienas dzīvei
nepieciešamākās funkcijas. Klients var mācīties vairākos moduļos dažādā
līmenī atbilstoši savām zināšanām un prasmēm. Rehabilitācijas juridiskais pamatojums:
Atbilstoši
Paraugnoteikumiem, kuri pieņemti Apvienoto Nāciju
Ģenerālās Asamblejas 48. sesijā 1993. gada 20. decembrī, ar rehabilitācijas
jēdzienu apzīmē procesu, kura mērķis ir dot iespēju invalīdam sasniegt un
saglabāt viņa optimālo fiziskās, sensorās, intelektuālās, psihiskās un
sociālās funkcionēšanas līmeni, kā arī nodrošināt viņu ar nepieciešamajiem
līdzekļiem, kas palīdzētu izmainīt dzīvi, sasniedzot aizvien augstāku
neatkarības līmeni. Rehabilitācija ietver sevī palīglīdzekļus, lai izveidotu
vai atjaunotu funkcijas vai kompensētu zaudētās, trūkstošās vai arī
ierobežotās funkcijas. Tā ietver plašu palīglīdzekļu aktivitāšu klāstu no
vairākām nozarēm, un vispārējās rehabilitācijas galvenais uzdevums ir
orientēts uz aktivitātēm. Katrai
valstij ir jāattīsta nacionālās rehabilitācijas programma visu veidu invalīdu
grupām. Šādai programmai sevī jāietver visdažādākās aktivitātes, tajā skaitā
pamatiemaņu apgūšana, lai uzlabotu vai kompensētu zaudētās funkcijas,
invalīdu un viņu ģimeņu konsultēšana, pašnodrošināšanas
attīstīšana, tajā skaitā novērtēšana un rekomendēšana. Rehabilitācijai
ir jābūt pieejamai visiem invalīdiem, kam tā ir nepieciešama, ieskaitot arī
smagas invaliditātes invalīdus un cilvēkus ar vairākiem invaliditātes
cēloņiem. Visa veida
rehabilitācijas pakalpojumiem ir jābūt pieejamiem invalīdiem dzīvesvietās.
Nepieciešamības gadījumos attiecīgas institūcijas organizē kursus, kuru laikā
invalīdi uzturas šajās institūcijās, lai sasniegtu noteiktus apmācības
mērķus. Sociālās
rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanas kārtību reglamentē sekojoši
likumdošanas akti: * «Invaliditātes likums»
(stājas spēkā 2011.g. 1. janvārī); * Likums «Par sociālo drošību» (stājas
spēkā 1995.g. 5. oktobrī); * «Sociālo pakalpojumu un sociālās
palīdzības likums» (stājas spēkā 2003. gada 1.janvārī); * Ministru
kabineta noteikumi Nr.338 «Prasības
sociālo pakalpojumu sniedzējiem» (stājas spēkā 2017.gada 1.jūnijā); * Ministru
kabineta noteikumi Nr.250 «Kārtība,
kādā Latvijas Neredzīgo biedrība un Latvijas Nedzirdīgo savienība sniedz
sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un nodrošina tehniskos palīglīdzekļus
tiflotehniku un surdotehniku»
(stājas spēkā 2021. gada 1. maijā). |
|
SIA Latvijas Neredzīgo biedrības
Rehabilitācijas centrs
Braila iela 10,
Rīga, Jugla, LV-1024 Tālr. (+371)
67532324 mājas lapa: www.lnbrc.lv e-pasts: lnbrc@lnbrc.lv |